Ērču medības jeb pārgājiens Brasla - Sigulda
Pirms šī pārgājiena biju pārliecināta, ka katras upes krastā ir jauka pārgājienu taciņa. Tagad es zinu, ka tā gluži nav.
Šajā pārgājienā gājām divi vien - es un Kārlis. Pēc jestras piektdienas, ceļu uzsākām sestdienas vakarā, skrienot uz Rīga-Valmiera autobusu. Lieki piebilst, ka somas bija smagas - biezie džemperi, telts, guļammaisi un pārtika. Visām smagajām lietām vieta pietika, vienīgā lieta, ko bijām aizmirsuši - šķiltavas ugunskura iekuršanai. Pēc stundas brauciena, samiegojušies izkāpām pieturā Brasla un secinājām, ka veikalu šajā ciematā neatradīsim, tādēļ devāmies uz netālu esošo krodziņu "Zandarts", kur bārmenis apmaiņā pret solījumu, ka kādreiz atgriezīsimies paēst, uzdāvināja mums šķiltavas. Patiesi, kādreiz aizbrauksim uz turieni paēst!
Maršruts bija sarežģīts, bet gleznains un skaists. Pirmajā vakarā mums vairāk interesēja atpūta pie ugunskura un roltoni, tāpēc nogājām vien 5km un apmetāmies skaistā vietā, upes krastā. Un Braslas upes krasti ir kaut kas amazing! Stāvas kraujas, smilšu atsegumi, ieži - ir ko redzēt!
Šajā pārgājienā gājām divi vien - es un Kārlis. Pēc jestras piektdienas, ceļu uzsākām sestdienas vakarā, skrienot uz Rīga-Valmiera autobusu. Lieki piebilst, ka somas bija smagas - biezie džemperi, telts, guļammaisi un pārtika. Visām smagajām lietām vieta pietika, vienīgā lieta, ko bijām aizmirsuši - šķiltavas ugunskura iekuršanai. Pēc stundas brauciena, samiegojušies izkāpām pieturā Brasla un secinājām, ka veikalu šajā ciematā neatradīsim, tādēļ devāmies uz netālu esošo krodziņu "Zandarts", kur bārmenis apmaiņā pret solījumu, ka kādreiz atgriezīsimies paēst, uzdāvināja mums šķiltavas. Patiesi, kādreiz aizbrauksim uz turieni paēst!
Maršruts bija sarežģīts, bet gleznains un skaists. Pirmajā vakarā mums vairāk interesēja atpūta pie ugunskura un roltoni, tāpēc nogājām vien 5km un apmetāmies skaistā vietā, upes krastā. Un Braslas upes krasti ir kaut kas amazing! Stāvas kraujas, smilšu atsegumi, ieži - ir ko redzēt!
Šāds bija skats vietā, kur nakšņojām.
Dažas taciņas tumsā beigtos slikti.
Šeit top roltoni.
Nakts bija aukstāka nekā Agnese bija iztēlojusies un Kārļa līdzi paņemtie pieci džemperi, par kuriem, protams, Agnese sākotnēji paņirgājās, ļoti noderēja. No rīta padzērām kafiju, paēdām brokastis un sākām gājiena nopietno daļu ar rāpšanos kalnā. Brīžiem uz divām, brīžiem uz četrām.
Te Agnese no rīta taisa Instagram bildi.
Gandrīz kalna virsotnē. Šādas bija taciņas, ja paveicās.
Šādi bija skati, kad uzrāpāmies.
Vēlāk sapratām, ka augšā - lejā - augšā - lejā būs pilnīgi normāli šajā pārgājienā un ar to jau kaut cik apradām. Vēl vēlāk sapratām, ka šajā pārgājienā arī ir pilnīgi normāli brist pa krūmiem, nātrēm un dubļiem. Ar to aprast bija grūtāk.
Nemelošu, ja teikšu, ka aptuveni trešdaļu no noietajiem 25km bridām pa nekurieni. Un vienā brīdī tas palika ļoti depresīvi, kā arī rezultējās ar ērču sezonas atklāšanu. Ņemot vērā, ka Kārlim jau bija grūti ar 5kg telts nešanu, viņa ērci dabūju es. Viss godīgi. :)
Šādas bija dažas taciņas.
Dažas nebija vispār.
Ar Google maps spēku tikām ārā no depresīvā, odu un nātru pilnā meža un nonācām uz patīkama ceļa, kas ved uz Siguldu. Pa ceļam apciemojām kādu jauku kempingu, kur uzpildījām ūdens krājumus, kā arī sastapām dažus MTB sacensību dalībniekus.
Siguldā ieradāmies pirms plkst. 18:00 ar domām par kebabiem un hot-dogiem. Mums par laimi, blakus Siguldas dzelzceļa stacijai bija picērija, kura cep super-ātras un garšīgas picas. Pelnīti vienu apēdām un devāmies uz vilcienu. Esam saskrāpēti un sāpošiem muskuļiem, bet priecīgi par jauno pieredzi.
Ja ir interese par maršrutu, to uzgāju te: http://ejamdaba.lv/hello-world/ Un izskatījās tas kaut kā šādi:
[Laikam bija nepieciešams ņemt vērā to, ka viņi gāja ziemā, nevis pavasarī.]
Un, jā. Esmu izdomājusi fiksēt mūsu pārgājienus. Varbūt tieši tāpēc, lai citiem negadītos tā, kā bieži vien gadās mums.
Komentāri
Ierakstīt komentāru