"Gaujas ūdens garšo ok" jeb trīs dienu pārgājiens Valmiera - Cēsis

Citi pārgājienā dodas ar izotoniskiem dzērieniem - citi ar viskiju un šašlikiem.

Jūnija sākumā devāmies 3 dienu pārgājienā no Valmieras uz Cēsīm. Sākām maršrutu piektdienas vakarā ar 12 KM, turpinājām sestdien ar 21 KM un finišējām svētdien ar 12 KM, kopā sastādot 45 KM. Maršrutu iespējams apskatīt ŠEIT.

Piektdien uz darbu braucu ar nedaudz lielāku somiņu nekā ierasts, lai vakarā jau dotos uz autoostu un laistu uz Valmieru. Protams, kā jau neliels "control freak" laicīgi nopirku visiem (Kārlim, Rūdim, Saulem un man) autobusa biļetes uz Valmieru, lai 2h brauciens nebūtu jāpavada stāvot kājās.
Beeet...ne vienmēr viss notiek tā kā plānots. Rūdis nokavēja autobusu, Saule palika viņu gaidīt un mēs ar Kārli braucām uz Valmieru divatā ar četrām biļetēm. Un tas vēl nav tas jautrākais. Esot autobusā saņēmām zvanu no Rūda ar jautājumu: "Mums taču jābrauc uz Valmieru, vai ne?". Atbildējām, ka jā un Rūdis nometa klausuli. Kā izrādās, Saule, būdams izcils ģeogrāfs, nopircis viņiem autobusa biļetes uz Cēsīm. Rezultātā mums bija nepieciešamas kopā 8 autobusa biļetes, lai 4 cilvēki piektdienas vakarā nokļūtu uz Valmieru. Cool.

Neskatoties uz to, pirmajā vakarā, pēc ilgas brišanas pa krūmiem un slapju zāli, iekārtojāmies ideālā vietā (kas iespējams bija privātīpašums) un plezīrējām, cepot Rūda līdzi paņemto buka šašliku, malkojot viskiju un mākslinieciski fotografējot ugunskuru (nu, to pēdējo darīju tikai es).

Sestdien no rīta cēlāmies ap plkst. 8:00, jo telts pamazām sāka palikt par pirti. Saēdāmies spēka putras, sadzērāmies 3in1 kafijas, sapakojām mantas un devāmies ceļā. Teikšu godīgi, ainavu ziņā šis nebija super-interesants maršruts. Pārsvarā gājām pa meža ceļiem vai grants ceļiem un redzējām  daudz mums jau ierastās lauku ainavas.

 Sestdiena bija karsta diena, tāpēc ūdens patēriņš (arī varbūt daļēji viskija dēļ) bija liels. Šķiet pārgājienu sākām ar kādiem 5-6l ūdens uz 4 cilvēkiem, kā arī pāris izotoniskajiem dzērieniem (jā, tie arī tomēr man bija līdzi). Par izotoniskajiem dzērieniem runājot, Isostar ir visparocīgākās pudeles ever - mazas, bet ar 0,5l tilpumu. ( #SponsorMeIsostar ). Ūdens rezerves papildinājām pa ceļam esošajos avotos, kā arī dzerot Gauju. Jā, dzerot Gauju, jo Saule ir iegādājies LifeStraw jeb līdzi ņemamu ūdens filtru, kurš attīra ūdeni no dažādām baktērijām, netīrumiem, vienšūņiem. Un jā, Gauja garšo ok. Kā parasts krāna ūdens. 

Šādi izskatās filtrēšanas process

Viena no skaistākajām vietām, ko redzējām sestdien - Sietiņiezis. Biju tur pirmo reizi un skati tiešām burvīgi. Pie šīs burvīgās vietas izvēlējāmies arī paēst pusdienu roltonus ar Rūda gatavoto tušonku.

Arī kristieši ir vandāļi

Nogājām vēl gabaliņu aiz Sietiņieža, redzējām pāris meža zvērus un nolēmām, ka šādā karstumā nepieciešama vēl viena atpūta, tāpēc devāmies nedaudz nost no plānotā maršruta, pasēdēt pie Gaujas vecupes un pabarot odus/dundurus.

Saule ir mākslas vingrotājs

Ar ārkārtīgi milzīgu besi un kā nu kuram - tulznainām pēdām, sāpošām kājām, pleciem, mugurām - nospraudām par mērķi nokļūt kempingā/laivu piestātnē "Jāņarāmis". Pēdējie 200m līdz kempingam likās tālākie 200m, kurus pēdējā laikā biju gājusi. Karstums un milzīgā soma bija pamatīgi nogurdinājusi.

Iekārtojāmies kempingā, paēdām vakariņas, uzkūrām ugunskuru, atkriukšķinājām līdzi paņemto uzvaras dzērienu, šūpojāmies Rūda līdzi paņemtajā šūpuļtīklā un atpūtāmies.

Nākamajā rītā pagulējām nedaudz ilgāk. Brokastu kafiju izdzērām ap plkst. 10:00 - 11:00. Nekur nestaidzāmies un baudījām rosību pie upes, kur ik pa laikam atbrauca laivotāji/plostotāji. Rūdis, neizturēdams mūsu bezdarbīgo gulšņāšanu no kociņa uztaisīja sev makšķeri un makšķerēja.

Ap kādiem 14:00 - 15:00 saņēmāmies un devāmies uz Cēsīm. Kā izrādās, bija atlikuši kādi 12KM manis plānoto 6-7KM vietā. Tā kā bija jāiet pa ļoti daudz grants ceļiem un ārā joprojām bija + 28 grādi - Gaujas ūdens nu jau garšoja nevis ok, bet ļoti labi. Pārkarsuši nonācām Ērgļu klintīs, kur bija skaists skats uz Gauju. Tur nedaudz atpūtāmies un raitā solī devāmies tālāk pretī Cēsīm.

Šeit es palūdzu Kārlim, lai nofotografē mani un Gauju

Te mūs "ļoti profesionāli" nofotografēja kāds tūrists

Cēsīs iesoļojām ap plkst 18:30. Pievarējām stāvo kalnu pie Cēsu alus darītavas un devāmies pēc pelnītiem našķiem uz kafejnīcu "Pagrabiņš". Paēdām, padzērām un tālāk jau devāmies uz autoostu un ceļojām atpakaļ uz Rīgu.

Picu ar nosaukumu "Cēsis" paņēmām, bet no alus gan atturējāmies :)

Galvenās atziņas:

1. Pārāk liela mugursoma ļauj Tev līdzi paņemt pārlieku daudz lieku mantu (izstaidzināju pāris džemperus, kreklus un citus apģērba gabalus)

2. Jaunais guļammaiss ir burvīgs un silts 

3. Gauja garšo ok - uzreiz pēc pārgājiena saķēru vēdera vīrusu. Sākumā vainoju ūdens filtru, bet laikam jau tomēr vienkārši bija šī vīrusa sezona.

4. Gāzes plītiņas rullē. Jebkurā dienas laikā vari tikt pie tējas/kafija/roltoniem.

5. Pareizi noregulēta mugursoma glābj dzīvības.