Pārgājiens Melturi - Līgatne jeb ar vienu dienu nepietiek

Maršrutu no Melturiem uz Līgatni pirmo reizi gājām pērn uz valsts svētkiem. Šogad nejauši trāpījām nedaudz pirms valsts svētkiem - uz Lāčplēša dienu. Abās reizēs, kad gājām, ārā bija “tipiska latvieša laikapstākļi”  - pelēks, vēss, apmācies un pilināja lietus, tāpēc es teiktu, ka ideālais laiks šim maršrutam būtu silts pavasaris (aprīlis/maijs), kad plaukst lapas, vai silts rudens (septembris), kad lapas jau sākušas mainīt krāsu. Bet, ja negribas iet barā ar citiem haikotājiem un gribas izaicināt sevi un savu veiklību ejot pa dubļainām un slidenām takām, tad diezgan forši ir iet arī novembrī.

Es un mani ceļa biedri

Sākotnēji maršrutu nočiepu no endomondo šeit: https://www.endomondo.com/routes/451195279

Pilnais maršruts ir ~30km, bet to iespējams saīsināt līdz ~25km vai pagarināt uz divām dienām un
papildināt ar Skaļupes bunkura apmeklējumu un Līgatnes pilsētas alu un pagrabu izstaigāšanu.

Mēs ceļu sākām sestdien agri no rīta. No Rīgas uz Melturiem (takas sākumpunktu) izbraucām
plkst. 7:00, lai galā būtu pirms plkst. 9:00 un maršrutu pagūtu noiet pa dienas gaismu. Ja plānots
iet vasarā, tad, protams, tik agri var necelties un izbraukt nedaudz vēlāk.

Avots: http://amata.lv/aktiva-atputa-2-2/amatas-taka/ 

Izkāpjot pieturā “Melturi” jāpaiet nedaudz uz priekšu līdz Melturu tiltam, zem tilta jāpāriet Amatas upes otrā krastā un jāsāk ceļš pa taciņu, kas iet gar upi. Novirzīties no maršruta ir iespējams pāris vietās, jo taka dažbrīd dalās, bet kopumā visu ceļu jāizvēlas takas, kas iet tuvāk Amatas upes krastam un no ceļa nenomaldīsieties.

Oriģināli maršruts ved pa klints augšu, bet, ja gribas ko aizraujošāku, ir izveidojusies taka arī pa
klints apakšu, kur ir iespējams nedaudz parāpties.

Pa ceļam iespējams apskatīt ļoti daudz un dažādas klintis, kraujas un iežus - Dolomītu krauju, Dambja iezi, Ainavu krauju, Zvārtes iezi u.c. Tāpat, jāšķērso zivjaudzētavas aizsprosts pār upi. Ejot pāri aizsprostam nevajag nobīties no zīmes “nepiederošiem ieeja aizliegta” - ja mierīgi dosieties pāri un ūdenī nekritīsiet - neviens Jums neko neteiks.

Skats no Ainavu kraujas

Gan pirms Zvārtas ieža, gan pēc ir ļoti daudz atpūtas vietas, kur uzcept desas, uzsliet teltis un atvilkt elpu. Tā kā mēs šo maršrutu veicām vienā dienā - sviestmaizes apēdām pie Zvārtas ieža un devāmies tālāk.

Maršruta beigas nav pārāk aizraujošas, jo pēdējie ~8km jāviec pa zemes ceļu. Pa ceļu ejot,
nonāksiet līdz Līgatnei. Līgatnē ar vietējo autobusu iespējams aizceļot uz Augšlīgatnes, no kurienes
kursē autobusi uz Rīgu teju ik pēc 20min.

Skaļupes ceļš

BET, ja gribas šo gājienu padarīt interesantāku, es ieteiktu to sadalīt divās dienās. Pirmajā dienā mērot ~18-19km un nakšņot kādā foršā vietā mežā, Amatas upes krastā starp Zvārtas iezi un Veclauču tiltu. Nākamajā dienā doties pa zemes ceļu līdz Skaļupei un apmeklēt Skaļupes padomju laiku bunkuru. Pēc bunkura doties uz Līgatni un apskatīt Līgatnes pilsētā esošās klintis, alas un pagrabus. Ja otrajā dienā vēl ir spēks - var doties uz Vienkoču parku, ja nav, tad ar autobusu no Līgatnes braukt uz augšlīgatni un ceļot atpakaļ uz mājām Rīgā vai kur citur.

Šādu scenāri labprāt es pati realizētu pavasarī, jo ejot visu vienā dienā, pēc 25km diži negribas
rāpties pa Līgatnes pilsētas klintīm un alām. Gribas vienkārši apēst siltu soļanku foršajā kafejnīcā
“Vilhelmīnes dzirnavas” (kur, starpcitu, ir vērts iet arī pēc karbonādes) un labi pagulēt autobusā uz Rīgu.

Gardā soļana un puišiem - gaļas plācenīši

Un, starpcitu, rakstot šo rakstu noskaidroju, ka šajā maršrutā ir paslēpti ~40 geocaching slēpņi, tā, ka ja negribas domāt sarunu tematus ar draugiem vai apspriest to, kāpēc mežā visas kakas apaugušas ar baltu pūciņu, tad varat salikt galvas kopā un doties slēpņu meklējumos. (:

Lai forši un ejam pārgājienos!