Ja nu jūs vairs neatceraties, es atgādināšu - 17.februārī bija ļoti, ļoti apledojuši un slideni ceļi. Izpildot sev apsolīto normu - vismaz vienu pārgājienu mēnesī - februārī nolēmām neko nesarežģīt un iziet jau sen pārbaudīto maršrutu no Siguldas uz Līgatni.
 |
| Ainavu kraujā smuki |
Rīts kā vienmēr sākās agri - 7:20 no Saulkrastiem ar autobusu braucām uz Siguldu, lai ap plkst. 9:00 varētu jau sākt gājienu. Siguldā sagaidījām trešo, ierasto ceļa biedru, kurš brauca no Rīgas un uzsākām ceļu. Pilns maršruts
TE.
 |
| Dodamies uz autobusu |
Sigulda kā vienmēr bija skaista. Kā pirmo devāmies apskatīt Ainavu krauju, kura jebkurā gadalaikā pārsteidz ar lieliskiem skatiem. Dodoties uz šo krauju sapratām, cik apledojušas un slidenas ir takas, un secinājām - pārgājiens nebūs viegls.
 |
| Stikla kalns |
Dodoties tālāk, nekļuva labāk. Pilnīgi visi ceļi un takas no kreisās līdz labajai malai spīdēja ledū. Vienīgā cerība normālai iešanai bija ceļa malās uzraktie smilšu laukumi un sasalušais sniegs. Ja maršruta sākumā slidenie un apledojušie ceļi likās izklaidējoši un jautri, tad beigās - arvien kaitinošāki un nogurdinošāki. Diezgan grūti paiet ar nepārtraukti sasprindzinātām kājām un dibenu.
 |
| Slidents tiltiņš |
Iešanas ziņā šis maršruts ir ļoti vienkāršs - zemes ceļi, mežu ceļi un takas gar upi. Skati, kā jau pie gaujas, skaisti, bet man - jau redzēti un ne tik interesanti. Gaujas abi krasti un posms no Valmieras līdz Murjāņiem šķiet man un Kārlim jau zināms no galvas - izstaigāts ar kājām, izbraukāts ar laivām un velo. Esmu apņēmusies 2019. gadā Gauju likt mierā - vismaz šajā posmā, un vairāk izstaigāt Kurzemi un Latgali.
Tā nu mēs pa pusei ejot, pa pusei slīdot lēnām tuvojāmies galamērķim - Līgatnei, kopā noejot aptuveni 24km. Pēdējos pāris kilometrus motivēja ideja par super-garšīgu karbonādi ļoti mājīgā Līgatnes kafejnīcā “Vilhelmīnes dzirnavas” un izklaidēja strīdi par to, vai karogs mastā plīvo vai karājas.
Pēc apēstās karbonādes sapratām, ka uz Augšlīgatni, no kurienes kursē autobusi uz Rīgu, neaiziesim, tāpēc nolēmām uz turieni doties ar vietējo autobusu. Tā kā tas bija nedaudz vairāk kā 30 minūtes jāgaida, uzrāpāmies vienā no Līgatnes kalniem, lai kaut nedaudz atstrādātu tikko apēstos gardumus.
Lai forši un ejam pārgājienos!
Komentāri
Ierakstīt komentāru